Vai guļošu onkoloģisku pacientu drīkst vest uz dienas centru tikai mazgāšanai? Šis jautājums hospisa un paliatīvajā aprūpē ir ļoti nopietns. Runa nav par vienkāršu transportēšanu vai par “ērtāku mazgāšanu”. Ja pacients ir onkoloģisks, nestaigājošs, guļošs, ļoti vājš un atrodas dzīves noslēguma posmā, jebkura pārvietošana ārpus mājas var kļūt par lielu fizioloģisku slodzi. Īsā medicīniskā atbilde: šāda rīcība var būt ļoti riskanta, ja vienīgais mērķis ir nomazgāšana, nevis neatliekama medicīniska palīdzība, kuru nav iespējams sniegt mājās. Nav korekti apgalvot, ka katra transportēšana tieši izraisa nāvi. Taču medicīniski ir pamatoti teikt, ka ļoti trauslam pacientam šāda vešana, celšana, grozīšana, kratīšana un atkārtota pārvietošana var izraisīt strauju stāvokļa pasliktināšanos, sāpes, elpas trūkumu, delīriju, asinsspiediena svārstības, izsīkumu, ādas bojājumus un dekompensāciju. Dzīves pēdējā posmā šāda papildu slodze var atņemt pacientam mieru un atsevišķos gadījumos arī pē...

Hospisa aprūpē bieži runā par medikamentiem, sāpju kontroli, aprūpētājiem, māsām, ārstiem un ģimenes atbalstu. Taču pārāk bieži nepelnīti otrajā plānā paliek fizioterapija: klusa, praktiska un ļoti cilvēcīga palīdzība cilvēkam, kura ķermenis slimības dēļ kļūst trauslāks, sāpīgāks un arvien mazāk paklausīgs. Un tomēr tieši fizioterapija hospisa aprūpē var būt robeža starp dienu, kuru pacients vienkārši pārcieš, un dienu, kuru viņš vēl spēj nodzīvot ar mazliet vairāk miera, kustības, elpas un cieņas. Pasaules Veselības organizācija paliatīvo aprūpi apraksta kā pieeju, kas uzlabo pacienta un ģimenes dzīves kvalitāti, savlaicīgi atpazīstot, izvērtējot un ārstējot sāpes un citas fiziskas, psihosociālas vai garīgas ciešanas. WHO arī uzsver, ka paliatīvā aprūpe ir komandas darbs, kurā līdzās ārstiem, māsām, sociālajiem darbiniekiem, farmaceitiem un citiem speciālistiem nozīmīga loma ir arī fizioterapeitiem. Sāpes nav tikai tablešu jautājums Hospisa pacientu sāpes bieži nav vienkār...

Šis ir viedokļa un skaidrojošs raksts par hospisa aprūpes ētiku, valsts finansējuma caurspīdību un pacienta cieņu. Tas balstās uz publiski izskanējušu informāciju par NVD un Labklājības ministrijas pārbaudēm, kā arī uz hospisa aprūpes būtību: cilvēkam dzīves beigās pirmajā vietā ir jābūt faktiskai palīdzībai, nevis tikai dokumentu kārtībai. Faktiskais fons 2025. gada 12. novembrī LSM, atsaucoties uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izskanējušo Nacionālā veselības dienesta informāciju, ziņoja par pārbaudēs konstatētu nekorekti pamatotu paliatīvās un hospisa aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Publiski minētā kopējā summa bija 527 600 eiro, tostarp pārbaudes akts par ieturējumu 128 200 eiro apmērā un konstatēta pārmaksa par pakalpojumiem gadījumos, kad pacients atradies stacionārā ārstniecības iestādē. Šie skaitļi paši par sevi nav tikai grāmatvedības jautājums. Hospisa aprūpē tie uzdod plašāku jautājumu: vai finansējums, dokumenti un uzskaite patiešām kalpo pacie...

Īsā atbilde. Šīs nedēļas svarīgākie notikumi rāda piecus virzienus, kas ietekmē hospisa un paliatīvo aprūpi arī Latvijā. Pasaule runā par vēža aprūpes nevienlīdzību, agrāku paliatīvās aprūpes pieejamību mājās, māsu darba slodzi, stacionārās hospisa programmas nozīmi un digitālās aprūpes infrastruktūru. Latvijas ģimenēm šīs ziņas nav tāla ārzemju statistika. Tās palīdz saprast, kāpēc aprūpes kvalitāte nav tikai vizīšu skaits vai pakalpojuma nosaukums. Kvalitāte sākas tur, kur pacientam ir mazāk sāpju, ģimenei ir skaidrs plāns un aprūpes komanda tiešām ir sasniedzama. Latvijas filtrs šai nedēļai Latvijā joprojām svarīgākais praktiskais pamats ir NVD informācija par paliatīvo aprūpi un mobilās komandas pakalpojumu pacienta dzīvesvietā. Tāpēc katra starptautiska ziņa jālasa ar vienu jautājumu. Ko šis notikums māca par aprūpi pie pacienta gultas Latvijā. Ja pasaulē runā par pieejamību, darbaspēku, uzraudzību un digitālo uzskaiti, arī Latvijai jāskatās nevis tikai uz dokumen...